jhalacaḥ numvidhau ugitpratiṣedhaḥ .
jhalacaḥ numvidhau ugillakṣaṇasya pratiṣedhaḥ vaktavyaḥ .
gomanti brāhmaṇakulāni , śreyāṃsi , bhūyāṃsi .
nanu ca jhallakṣaṇaḥ ugillakṣaṇam bādhiṣyate .
katham anyasya ucyamānam anyasya bādhakam syāt .
asati khalu api sambhave bādhanam bhavati asti ca sambhavaḥ yat ubhayam syāt .
kim ca syāt yadi atra ugillakṣaṇaḥ api syāt .
dvayoḥ nakārayoḥ śravaṇam prasajyeta .
na vyañjanaparasya ekasya vā aneakasya vā śravaṇam prati viśeṣaḥ asti .
nanu ca pratijñābhedaḥ bhavati .
śrutibhede asti kim pratijñābhedaḥ kariṣyati .
nanu ca śrutikṛtaḥ api bhedaḥ asti .
iha tāvat śreyāṃsi , bhūyāṃsi iti parasya anusvāre kṛte pūrvasya śravaṇam prāpnoti .
tathā kurvanti , kṛṣanti iti parasya anusvāraparasavarṇayoḥ kṛtayoḥ pūrvasya ṇatvam prāpnoti .
atha ekasmin api numi ṇatvam kasmāt na bhavati .
anusvārībhūtaḥ ṇatvam atikrāmati .
kṛte tarhi parasavarṇe kasmāt na bhavati .
asiddhe ca parasavarṇaḥ .
vipratiṣedhāt siddham .
vipratiṣedhāt siddham etat .
jhallakṣaṇaḥ kriyatām ugillakṣaṇaḥ iti jhallakṣaṇaḥ bhaviṣyati vipratiṣedhena .
jhallakṣaṇasya avakāśaḥ .
sarpīṃṣi , dhanūṃṣi .
ugillakṣaṇasya avakāśaḥ .
gomān , yavamān .
iha ubhayam prāpnoti .
gomanti brāhmaṇakulāni , yavamanti brāhmaṇakulāni , śreyāṃsi , bhūyāṃsi iti .
jhallakṣaṇaḥ bhaviṣyati vipratiṣedhena .
nanu ca punaḥprasaṅgavijñānāt ugillakṣaṇaḥ prāpnoti .
punaḥprasaṅgaḥ iti cet amādibhiḥ tulyam .
punaḥ prasaṅgaḥ iti cet amādibhiḥ tulyam etat bhavati .
tat yathā .
yuṣmadasmadoḥ amādiṣu kṛteṣu punaḥprasaṅgāt śaśīlugnumaḥ na bhavanti .
evam jhallakṣaṇe kṛte punaḥprasaṅgāt ugillakṣaṇaḥ na bhaviṣyati .
yat api ucyate asati khalu api sambhave bādhanam bhavati asti ca sambhavaḥ yat ubhayam syāt iti sati api sambhave bādhanam bhavati .
tat yathā .
dadhi brāhmaṇebhyaḥ dīyatām takram kauṇḍinyāya iti sati api sambhave dadhidānasya takradānam nivartakam bhavati .
evam iha api sati api sambhave jhallakṣaṇaḥ ugillakṣaṇam bādhiṣyate .
atha vā astu atra ugillakṣaṇaḥ api .
nanu ca uktam cvayoḥ nakārayoḥ śravaṇam prasajyeta iti .
parihṛtam etat na vyañjanaparasya ekasya vā anekasya vā śravaṇam prati viśeṣaḥ asti .
nanu ca uktam pratijñābhedaḥ bhavati iti .
śrutibhede asati pratijñābhedaḥ kim kariṣyati .
nanu ca śrutikṛtaḥ api bhedaḥ uktaḥ iha tāvat śreyāṃsi , bhūyāṃsi iti parasya anusvāre kṛte pūrvasya śravaṇam prasajyeta kurvanti , kṛṣanti iti parasya anusvāraparasavarṇayoḥ kṛtayoḥ pūrvasya ṇatvam prāpnoti iti .
na eṣaḥ doṣaḥ .
ayogavāhānām aviśeṣeṇa upadeśaḥ coditaḥ .
tatra iha tāvat śreyāṃsi , bhūyāṃsi iti parasya anusvāre kṛte tasya jhalgrahaṇena grahaṇāt pūrvasya anusvāraḥ bhaviṣyati kurvanti , kṛṣanti iti parasya anusvāraparasavarṇayoḥ kṛtayoḥ tasya jhalgrahaṇena grahaṇāt pūrvasya anusvāraparasavarṇau bhaviṣyataḥ .
na eva vā punaḥ atra ugillakṣaṇaḥ prāpnoti .
kim kāraṇam .
midacaḥ antyāt paraḥ iti ucyate na ca dvayoḥ mitoḥ acām antyāt paratve sambhavaḥ asti .
katham tarhi imau dvau mitau acām antyāt parau staḥ .
bahvanaḍvāṃhi brāhmaṇakulāni iti .
vinimittau etau .
tatra bahūrji pratiṣedhaḥ .
tatra bahūrji pratiṣedhaḥ vaktavyaḥ .
bahūrji brāhmaṇakulāni iti .
antyāt pūrvam numam eke .
antyāt pūrvam numam eke icchanti .
kim aviśeṣeṇa āhosvit bahūrjau eva .
kim ca ataḥ .
yadi aviśeṣeṇa kāṣṭhatakṃṣi iti bhavitavyam .
atha bahūrjau eva kāṣṭhataṅkṣi iti bhavitavyam .
evam tarhi bahūrjau eva .
bahūrñji .
saḥ tarhi pratiṣedhaḥ vaktavyaḥ .
na vaktavyaḥ .
acaḥ iti eṣā pañcamī .
acaḥ uttaraḥ yaḥ jhal tadantasya napuṃsakasya numā bhavitavyam .
yaḥ ca atra acaḥ uttaraḥ na asau jhal na api tadantam napuṃsakam yadantam ca napuṃsakam na asau acaḥ uttaraḥ .
iha api tarhi na prāpnoti .
kāṣṭhataṅkṣi iti .
atra yaḥ acaḥ uttaraḥ jhal na tadantam napuṃsakam yadantam ca napuṃsakam na asau acaḥ uttaraḥ .
na etat asti .
jhaljātiḥ pratinirdiśyate .
acaḥ uttarā yā jhaljātiḥ iti .
yadi pañcamī kuṇḍāni , vanāni iti atra na prāpnoti .
eva tarhi ikaḥ aci vibhaktau iti atra acaḥ sarvanāmasthāne iti etat anuvartiṣyate .
evam api ṣaṣṭhyabhāvāt na prāpnoti .
sarvanāmasthāne iti eṣā saptamī acaḥ iti pañcamyāḥ ṣaṣṭhīm prakalpayiṣyati tasmin iti nirdiṣṭe pūrvasya iti