atha ye vṛttim vartayanti kim te āhuḥ .

parārthābhidhānam vṛttiḥ iti āhuḥ .

atha teṣām evam bruvatām kim jahatsvārthā vṛttiḥ āhosvit ajahatsvārthā .

kim ca ataḥ .

yadi jahatsvārthā vṛttiḥ rājapuruṣam ānaya iti ukte puruṣamātrasya ānayanam prāpnoti aupagavam ānaya iti ukte apatyamātrasya .

atha ajahatsvārthā vṛttiḥ ubhayoḥ vidyamānasvārthayoḥ dvayoḥ dvivacanam iti dvivacanam prāpnoti .

kā punaḥ vṛttiḥ nyāyyā .

jahatsvārthā .

yuktam punaḥ yat jahatsvārthā nāma vṛttiḥ syāt .

bāḍham yuktam .

evam hi dṛśyate loke .

puruṣaḥ ayam parakarmaṇi pravartamānaḥ svam karma jahāti .

tat yathā takṣā rājakarmaṇi vartamānaḥ svam karma jahāti .

evam yuktam yat rājā puruṣārthe vartamānaḥ svam artham jahyāt upaguḥ ca apartyārthe vartamānaḥ svam artham jahyāt .

nanu ca uktam rājapuruṣam ānaya iti ukte puruṣamātrasya ānayanam prāpnoti aupagavam ānaya iti ukte apatyamātrasya iti .

na eṣaḥ doṣaḥ .

jahat api asau svārtham na atyantāya jahāti .

yaḥ parārthavirodhī svārthaḥ tam jahāti .

tat yathā takṣā rājakarmaṇi vartamānaḥ svam takṣakarma jahāti na hikkitahasitakaṇḍūyitāni .

na ca ayam arthaḥ parārthavirodhī viśeṣaṇam nāma .

tasmāt na hāsyati .

atha vā anvayāt viśeṣaṇam bhaviṣyati .

tat yathā .

ghṛtaghaṭaḥ tailaghaṭaḥ iti niṣikte ghṛte taile vā anvyayāt viśeṣaṇam bhavati ayam ghṛtaghaṭaḥ ayam tailaghaṭaḥ iti .

viṣamaḥ upanyāsaḥ .

bhavati hi tatra yā ca yāvatī ca arthamātrā .

aṅga hi bhavān agnau niṣṭapya ghṛtaghaṭam tṛṇakūrcena prakṣālayatu .

na gaṃsyate saḥ viśeṣaḥ .

yathā tarhi mallikāpuṭaḥ campakaputaḥ iti niṣkīrṇāsu api sumanaḥsu anvayāt viśeṣaṇam bhavati ayam mallikapuṭaḥ ayam campakapuṭaḥ iti .

atha vā samarthādhikāraḥ ayam vṛttau kriyate .

sāmartham nama bhedaḥ saṃsargaḥ vā .

aparaḥ āha : bhedasaṃsargau vā sāmarthyam iti .

kaḥ punaḥ bhedaḥ saṃsargaḥ vā .

iha rājñaḥ iti ukte sarvam svam prasaktam puruṣaḥ iti ukte sarvaḥ svāmi prasaktaḥ .

iha idānīm rājapuruṣaḥ iti ukte rājā puruṣam nivartayati anyebhyaḥ svāmibhyaḥ puruṣaḥ api rājānam anyebhyaḥ svebhyaḥ .

evam etasmin ubhayataḥ vyavacchinne yadi jahāti kāmam jahātu .

na jātu cit puruṣamātrasya ānayanam bhaviṣyati .

atha vā punaḥ astu ajahatsvārthā vṛttiḥ .

yuktam punaḥ yat ajahatsvārthā nāma vṛttiḥ syāt .

bāḍham yuktam .

evam hi dṛśyate loke .

bhikṣukaḥ ayam dvitīyām bhikṣām āsādya pūrvām na jahāti sañcayāya pravartate .

nanu ca uktam ubhayoḥ vidyamānasvārthayoḥ dvayoḥ dvivacanam iti dvivacanam prāpnoti iti .

kasyāḥ punaḥ dvivacanam prāpnoti .

prathāmāyāḥ .

na prathamāsamarthaḥ rājā .

ṣaṣṭhyāḥ tarhi .

na ṣaṣṭhīsamarthaḥ puruṣaḥ .

prathamāyāḥ eva tarhi prāpnoti .

nanu ca uktam na prathamāsamarthaḥ rājā iti .

abhinihitaḥ saḥ saḥ arthaḥ antarbhūtaḥ prātipadikārthaḥ sampannaḥ .

tatra prātipadikārthe prathamā iti prathamāyāḥ eva dvivacanam prāpnoti .

saṅghātasya aikārthyāt na avayavasaṅkhyātaḥ subutpattiḥ .

saṅghātasya ekatvam arthaḥ .

tena avayavasaṅkhyātaḥ subutpattiḥ na bhaviṣyati .

parasparavyapekṣā sāmarthyem eke .

parasparavyapekṣā sāmarthyem eke icchanti .

kā punaḥ śabdayoḥ vyapekṣā .

na brūmaḥ śabdayoḥ iti .

kim tarhi .

arthayoḥ .

iha rājñaḥ puruṣaḥ iti ukte rājā puruṣam apekṣate mama ayam iti .

puruṣaḥ api rājānam apekṣate aham asya iti .

tayoḥ abhisambandhasya ṣaṣṭhī vācikā bhavati .

tathā kaṣṭam śritaḥ iti kriyākārakayoḥ abhisambandhasya dvitīyā vācikā bhavati .