vipratiṣedhaḥ iti kaḥ ayam śabdaḥ .
vipratipūrvāt siddheḥ karmavyatihāre karmavyatihāre ghañ .
itaretarapratiṣedhaḥ vipratiṣedhaḥ .
anyonyapratiṣedhaḥ vipratiṣedhaḥ .
kaḥ punaḥ vipratiṣedhaḥ .
dvau prasaṅgau anyārthau ekasmin saḥ vipratiṣedhaḥ .
dvau prasaṇgau yadā anyārthau bhavataḥ ekasmin ca yugapat prāptnutaḥ saḥ vipratiṣedhaḥ .
kva punaḥ anyārthau kva ca ekasmin yugapat prāpnutaḥ .
vṛkṣābhyām , vṛkṣeṣu iti anyārthau vṛkṣebhyaḥ iti atra yugapat prāpnutaḥ .
kim ca syāt .
ekasmin yugapadasambhavāt pūrvaparaprāpteḥ ubhayaprasaṅgaḥ .
ekasmin yugapadasambhavātpūrvasyāḥ ca parasyāḥ ca prāpteḥ ubhayaprasaṅgaḥ .
idam vipratiṣiddham yat ucyate ekasmin yugapadasambhavātpūrvaparaprāpteḥ ubhayaprasaṅgaḥ iti .
katham hi ekasmin ca nāma yugapadasambhavaḥ syāt pūrvasyāḥ ca parasyāḥca prāpteḥ ubhayaprasaṅgaḥ ca syāt .
na etat vipratiṣiddham .
yat ucyate ekasmin yugapadasambhavāt iti kāryayoḥ yugapadasambhavaḥ śāstrayoḥ ubhayaprasaṅgaḥ .
tṛjādibhiḥ tulyam .
tṛjādibhiḥ tulyam paryāyaḥ prāpnoti .
tat yathā tṛjādayaḥ paryāyeṇa bhavanti .
kim punaḥ kāraṇam tṛjādayaḥ paryāyeṇa bhavanti .
anavayaprasaṅgāt pratipadam vidheḥ ca .
anavayavena prasajyante pratipadam ca vidhīyante .
apratipattiḥ vā ubhayoḥ tulyabalatvāt .
apratipattiḥ vā punaḥ ubhayoḥ śāstrayoḥ syāt .
kim kāraṇam .
tulyabalatvāt .
tulyabale hi ubhe śāstre .
tat yathā .
dvayoḥ tulyabalayoḥ ekaḥ preṣyaḥ bhavati .
saḥ tayoḥ paryāyeṇa kāryam karoti .
yadā tam ubhau yugapat preṣayataḥ nānādikṣu ca kārye bhavataḥ tadā yadi asau avirodhārthī bhavati tataḥ ubhayoḥ na karoti .
kim punaḥ kāraṇam ubhayoḥ na karoti .
yaugapadyāsambhavāt .
na asti yaugapadyena sambhavaḥ .
tatra pratipattyartham vacanam .
tatra pratipattyartham idam vaktavyam .
tavyadādīnām tu aprasiddhiḥ .
tavyadādīnām tu kāryasya aprasiddhiḥ .
na hi kim cit tavyadādiṣu niyamakāri śāstram ārabhyate yena tavyadādayaḥ syuḥ .
yaḥ ca bhavatā hetuḥ vyapadiṣṭaḥ apratipattiḥ vā ubhayoḥ tulyabalatvāt iti tulyaḥ sa tavyadādiṣu .
na eṣaḥ doṣaḥ .
anavakāśāḥ tavyadādayaḥ ucyante ca .
te vacanāt bhaviṣyanti .
yaḥ ca bhavatā hetuḥ vyapadiṣṭaḥ tṛjādibhiḥ tulyam paryāyaḥ prāpnoti iti tulyaḥ sa tavyadādiṣu .
etāvat iha sūtram vipratiṣedhe param iti .
paṭhiṣyati hi ācāryaḥ sakṛdgatau virpratiṣedhe yat bādhitam tat bādhitam eva iti .
punaḥ ca paṭhiṣyati punaḥ prasaṅgavijñānāt siddham iti .
kim punaḥ iyatā sūtreṇa ubhayam labhyam .
labhyam iti āha .
katham .
iha bhavatā dvau hetū vyapadiṣṭau .
tṛjādibhiḥ tulyam paryāyaḥ prāpnoti iti ca apratipattiḥ vā ubhayoḥ tulyabalatvāt iti ca .
tat yadā tāvat eṣaḥ hetuḥ tṛjādibhiḥ tulyam paryāyaḥ prāpnoti iti tadā vipratiṣeḍhe param iti anena kim kriyate .
niyamaḥ .
vipratiṣedhe param eva bhavati iti .
tadā etat upapannam bhavati sakṛdgatau vipratiṣedhe yat bādhitam tat bādhitam eva iti .
yadā tu eṣaḥ hetuḥ apratipattiḥ vā ubhayoḥ tulyabalatvāt iti tadā vipratiṣedhe param iti anena kim kriyate .
dvāram .
vipratiṣedhe param tāvat bhavati tasmin krṭe yadi pūrvam api prāpnoti tat api bhavati .
tadā etat upapannam bhavati punaḥprasaṅgavijñānāt siddham iti .
vipratiṣedhe param iti uktvā aṅgādhikāre pūrvam iti vaktavyam .
kim kṛtam bhavati .
pūrvavipratiṣedhāḥ na paṭhitavyāḥ bhavanti .
guṇavṛddhyautvatṛjvadbhāvebhyaḥ num pūrvavipratiṣiddham .
numaciratṛjvadbhāvebhyaḥ nuṭ iti .
katham ye paravipratiṣedhāḥ .
ittvottvābhyām guṇavṛddhī bhavataḥ vipratiṣedhena iti .
sūtram ca bhidyate .
yathānyāsam eva astu .
katham ye pūrvavipratiṣedhāḥ .
vipratiṣedhe param iti eva siddham .
katham .
paraśabdaḥ ayam bahvarthaḥ .
asti eva vyavasthāyām vartate .
tat yathā pūrvaḥ paraḥ iti .
asti anyārthe vartate .
paraputraḥ parabhāryā .
anyaputraḥ anyabhāryā iti gamyate .
asti prādhānye vartate .
tat yathā param iyaṃ brāhmāṇī asmin kuṭumbe .
pradhānam iti gamyate .
asti iṣṭavācī paraśabdaḥ .
tat yathā .
param dhāma gataḥ iti .
iṣṭam dhāma iti gamyate .
tat yaḥ iṣṭavācī paraśabdaḥ tasya idam grahaṇam .
vipratiṣedhe param yat iṣṭam tat bhavati .