liṅgavacanasiddhiḥ guṇasya anityatvāt .
liṅgavacanāni siddhāni bhavanti .
kutaḥ .
guṇasya anityatvāt .
anityāḥ guṇāḥ apāyinaḥ upāyinaḥ ca .
kim ye ete śuklādayaḥ .
na iti āha .
strīpuṃnapuṃsakāni sattvaguṇāḥ ekatvadvitvabahutvāni ca .
kadā cit ākṛtiḥ ekatvena yujyate kadā cit dvitvena kadā cit bahutvena kadā cit strītvena kadā cit puṃstvena kadācit napuṃsakatvena .
bhavet liṅgaparihāraḥ upapannaḥ vacanaparihāraḥ tu na upapadyate .
yadi hi kadā cit ākṛtiḥ ekatvena yujyate kadā cit dvitvena kadā cit bahutvena ekā ākṛtiḥ iti pratijñā hīyeta .
yat ca asya pakṣasya upādāne prayojanam uktam ekaśeṣaḥ na vaktavyaḥ iti saḥ ca idānīm vaktavyaḥ bhavati .
evam tarhi liṅgavacanasiddhiḥ guṇavivakṣānityatvāt .
liṅgavacanāni siddhāni bhavanti .
kutaḥ .
guṇavivakṣāyāḥ anityatvāt .
anityā guṇavivakṣā .
kadā cit ākṛtiḥ ekatvena vivakṣitā bhavati kadā cit dvitvena kadā cit bahutvena kadā cit strītvena kadā cit puṃstvena kadā cit napuṃsakatvena .
bhavet liṅgaparihāraḥ upapannaḥ vacanaparihāraḥ tu na upapadyate .
yadi kadā cit ākṛtiḥ ekatvena vivakṣitā bhavati kadā cit dvitvena kadā cit bahutvena ekā ākṛtiḥ iti pratijñā hīyeta .
yat ca asya pakṣasya upādāne prayojanam uktam ekaśeṣaḥ na vaktavyaḥ iti saḥ ca idānīm vaktavyaḥ bhavati .
liṅgaparihāraḥ ca api na upapadyate .
kim kāraṇam .
āviṣṭaliṅgā jātiḥ yat liṅgam upādāya pravartate utpattiprabhṛti ā vināśāt tat liṅgam na jahāti .
tasmāt na vaiyākaraṇaiḥ śakyam laukikam liṅgam āsthātum .
avaśyam kaḥ cit svakṛtāntaḥ āstheyaḥ .
kaḥ asau svakṛtāntaḥ .
saṃstyānaprasavau liṅgam .
saṃstyānaprasavau liṅgam āstheyau .
kim idam saṃstyānaprasavau iti .
saṃstyāne styāyateḥ ḍraṭ : strī . sūteḥ sap prasave pumān .
nanu ca loke api styāyateḥ eva strī sūteḥ ca pumān .
adhikaraṇasādhanā loke strī : styāyati asyām garbhaḥ iti .
kartṛsādhanaḥ ca pumān : sūte pumān iti .
iha punaḥ ubhayam bhāvasādhanam : styānam pravṛttiḥ ca .
kasya punaḥ styānam strī pravṛttiḥ vā pumān .
guṇānām .
keṣām .
śabdasparśarūparasagandhānām .
sarvāḥ ca punaḥ mūrtayaḥ evamātmikāḥ saṃstyānaprasavaguṇāḥ śabdasparśarūparasagandhavatyaḥ .
yatra alpīyāṃsaḥ guṇāḥ tatra avarataḥ trayaḥ : śabdaḥ sparśaḥ rūpam iti .
rasagandhau na sarvatra .
pravṛttiḥ khalu api nityā .
na hi iha kaḥ cit api svasmin ātmani muhūrtam api avatiṣṭhate .
vardhate yāvat anena vardhitavyam apacayena vā yujyate .
tat ca ubhayam sarvatra .
yadi ubhayam sarvatra kutaḥ vyavasthā .
vivakṣātaḥ. saṃstyānavivakṣāyām strī prasavavivakṣāyām pumān ubhayoḥ api avivakṣāyām napuṃsakam .
tatra liṅgavacanasiddhiḥ guṇavivakṣānityatvāt iti liṅgaparihāraḥ upapannaḥ .
vacanaparihāraḥ tu na upapadyate .
vacanaparihāraḥ ca api upapannaḥ .
idam tāvat ayam praṣṭavyaḥ : atha yasya dravyam padārthaḥ katham tasya ekavacanadvivacanabahuvacanāni bhavanti iti .
evam saḥ vakṣyati : ekasmin ekavacanam dvayoḥ dvivacanam bahuṣu bahuvacanam iti .
yadi tasya api vācanikāni na svābhāvikāni aham api evam vakṣyāmi : ekasmin ekavacanam dvayoḥ dvivacanam bahuṣu bahuvacanam iti .
na hi ākṛtipadārthikasya dravyam na padārthaḥ dvavyapadārthikasya vā ākṛtiḥ na padārthaḥ .
ubhayoḥ ubhayam padārthaḥ .
kasya cit tu kim cit pradhānabhūtam kim cit guṇabhūtam .
ākṛtipadārthikasya ākṛtiḥ pradhānabhūtā dravyam guṇabhūtam .
dravyapadārthikasya dravyam pradhānabhūtam ākṛtiḥ guṇabhūtā .
guṇavacanavat vā .
guṇavacanavat vā liṅgavacanāni bhaviṣyanti .
tat yathā guṇavacanānām śabdānām āśrayataḥ liṅgavacanāni bhavanti : śuklam vastram , śuklā śāṭī śuklaḥ kambalaḥ , śuklau kambalau śuklāḥ kambalāḥ iti .
yat asau dravyam śritaḥ bhavati guṇaḥ tasya yat liṅgam vacanam ca tat guṇasya api bhavati .
evam iha api yat asau dravyam śritā ākṛtiḥ tasya yat liṅgam vacanam ca tat ākṛteḥ api bhaviṣyati .
adhikaraṇagatiḥ sāhacaryāt .
ākṛtau ārambhaṇādīnām sambhavaḥ na asti iti kṛtvā ākṛtisahacarite dravye ārambhaṇādīni bhaviṣyanti .
na ca ekam anekādhikaraṇastham yugapat iti ādityavat viṣayaḥ .
na khalu api ekam anekādhikaraṇastham yugapat upalabhyate iti ādityavat viṣayaḥ bhaviṣyati .
tat yathā ekaḥ ādityaḥ anekādhikaraṇasthaḥ yugapat upalabhyate .
viṣamaḥ upanyāsaḥ .
na ekaḥ draṣṭā anekādhikaraṇastham ādityam yugapat upalabhate .
evam tarhi itīndravat viṣayaḥ .
tad yathā ekaḥ indraḥ anekasmin kratuśate āhūtaḥ yugapat sarvatra bhavati evam ākṛtiḥ yugapat sarvatra bhaviṣyati .
avināśaḥ anāśritatvāt .
dravyavināśe ākṛteḥ avināśaḥ .
kutaḥ .
anāśritatvāt .
anāśritā ākṛtiḥ dravyam .
kim ucyate anāśritatvāt iti yat idānīm eva uktam adhikaraṇagatiḥ sāhacaryāt iti .
evam tarhi avināśaḥ anaikātmyāt .
dravyavināśe ākṛteḥ avināśaḥ .
kutaḥ .
anaikātmyāt .
anekaḥ ātmā ākṛteḥ dravyasya ca .
tat yathā vṛkṣasthaḥ avatānaḥ vṛkṣe chinne api na vinaśyati .
vairūpyavigrahau dravyabhedāt .
vairūpyavigrahau api dravyabhedāt bhaviṣyataḥ .
vyartheṣu ca sāmānyāt siddham .
vibhinnārtheṣu ca sāmānyāt siddham sarvam .
aśnoteḥ akṣaḥ .
padyateḥ pādaḥ .
mimīteḥ māṣaḥ .
tatra kriyāsāmānyāt siddham .
aparaḥ tu āha .
purākalpe etat āsīt ṣoḍaśa māṣāḥ kārṣāpaṇam ṣoḍaśaphalāḥca māṣaśambaṭyaḥ .
tatra saṃkhyāsāmānyāt siddham .