nanu pūrva-rāga-māna-prema-vaicittya-kiñcid-dūra-pravāsā ity ete catvāro vipralambhāḥ |
sādhaka-bhaktaiḥ siddha-bhaktair līlā-parikaraiḥ śrī-kṛṣṇa-preyasībhiḥ śrī-kṛṣṇena ca sukhenaivāsvādyante, āśrayālambana-viṣayālambanayor nāyakayos tatra tatraiva virājamānatvād ayaṁ sudūra-pravāsākhyo māthura-virahas tu duḥsaha eva śrī-kṛṣṇasya vraja-tyāgād iti |
prakaṭāprakaṭa-līle dve hi prāpañcika-loka-dṛṣṭādṛṣṭibhyām ukte syātām iti laghutvam atra yat proktaṁ tat tu prākṛta-nāyake ity atra vyākhyātam eva |
bhāgavatāmṛta-dṛṣṭyā sāmprataṁ tad-viśeṣo vivriyate |
tathā hi—vraja-bhūmer ekasyā api bhagavata iva prakāśānantyād ekasmin prakāśe vartamānā janmādi-līlāḥ prāpañcika-lokair dṛśyante, anyeṣu prakāśeṣu na dṛśyante |
yasmiṁś ca dṛśyante, tat-prakāśasthasyāpi śrī-kṛṣṇasya janma-bālya-paugaṇḍa-kaiśora-mathurā-prasthānādi-līlā ananta-koṭi-brahmāṇḍeṣu keṣucit kadācit krameṇāvirbhavantyo dṛśyante, tā eva keṣucit kadācin na dṛśyante ca, yathā jyotiścakra-sthasya sūryasyodaya-pūrvāhna-madhyāhnāparāhnā bhāratādi-varṣeṣu keṣucid dṛśyante, keṣucin na dṛśyante ca, kiṁ tu sūryasya jyotiścakre udayādyā na satyā na nityāḥ |
śrī-kṛṣṇasya vraja-bhūmau janmādi-līlāḥ pūrva-darśitebhyo’gre ca darśayiṣyamāṇebhyaḥ śruti-pūrṇebhyaḥ satyā nityā eveti viśeṣaḥ |
yathā ca sūryasya varṣa-deśa-viśeṣa-vaśāt sadaivodayaḥ yadaiva pūrvāhnaḥ, tadaiva madhyāhnaḥ ity ādi, tathaiva kṛṣṇasyāpi brahmāṇḍa-bheda-vaśāt sadaiva janma sadaiva bālyaṁ sadaiva bakādy-asura-māraṇaṁ sadaiva kaiśoraṁ sadaiva mathurā-prasthānam ity evaṁ sarvāḥ prakaṭa-līlā nityā eva |
yathā sūryasya ṣaṣṭhi-ghaṭikā-paryantam evodayādy-avasthānāṁ sarveṣu varṣeṣu krameṇopalambhaḥ, tathaiva śrī-kṛṣṇasya brāhma-kalpa-paryantaṁ janmādi-līlānāṁ brahmāṇḍeṣu mahā-pralaye ca prākṛta-brahmāṇḍābhāvepi yogamāyā-kalpita-brahmāṇḍeṣu prākṛtatvena pratyāyiteṣv iti prakaṭā prapañca-gocarā līlāpi kāla-deśa-vaśād āpekṣika-prākaṭyavatī kṛṣṇa-dyumaṇi nimloce gīrṇeṣv ajagareṇa ity-uddhava-vākya-dyotitā jñeyā |
evaṁ mathurā-dvārakayor api prakaṭa-līleti |
vraja-bhūmer yeṣu prakāśeṣu janmādi-līlāḥ prāpañcika-lokaiḥ sarvathaiva na dṛśyante |
te ca prakāśāḥ saṅkhyātītāḥ parasparāsampṛktāḥ |
śaila-goṣṭha-vanādīnāṁ santi rūpāṇy anekaśaḥ [la.bhā. 1.5.513] ity-ādi-bhāgavatāmṛtoktyā jñeyāḥ |
teṣu vraja-rājādi-līlā-parikara-pūrvkaraṇ api pṛthak pṛthag abhimāna-viśeṣavatāṁ parasparāsampṛktānām ānantyāt śrī-kṛṣṇasya pṛthak pṛthag eva janma-bālya-paugaṇḍa-kaiśora-līlāḥ kvāpy agra-paścād-bhāvena kvāpi kāla-sāmyena ca krameṇodayamānā api niścalā eva tiṣṭhanti, kiṁ tu mathurā-prasthāna-līlā nāsti mathurāyā aprakaṭa-prakāśeṣu sa-parikarasya śrī-kṛṣṇasya tad-ucita-līlā-viśiṣṭasya sadaiva vidyamānatvāt |
yad uktaṁ—tatra prakaṭa-līlāyām eva syātāṁ gamāgamau iti |
gamo vraja-bhūmeḥ prakāśān mathurā-purīṁ prati gamanam |
āgamo dvārakāto dantavakra-vadhānantaram āgamanam |
prakaṭa-līlāyām eva syātām, na tv aprakaṭa-līlāyāṁ goṣṭhād vana-gamanaṁ mahā-vanād vṛndāvanāgamaś cāsty eva tayor vraja-bhūmi-bhavatvāt |
nityatvaṁ tu tayoḥ prakaṭa-līlāyāḥ sarvasyā evokta-yukter darśitam eva |
nanv aprakaṭa-prakāśepi kvacid aṁśe śrī-kṛṣṇa-līlā-mātram api nāstīty avaśyam abhyupagantavyam eva janma-līlāyāḥ prāg-abhāvāpekṣatvāt |
tathā yadi vrajān mathurā-prasthānaṁ nāsti, tadā mathurā-līlāḥ kutaḥ pravarteta |
sā hi rajaka-vadhādyā kālayavanādy-āgamāntā |
rajaka-vadhaś ca vrajāt prasthitenaiva śrī-kṛṣṇena kṛta iti |
atrocyate—aprakaṭa-prakāśa-sthaiḥ sarvair eva līlā-parikarair vrajeśvaryā garbhāj jāto’yaṁ śrī-kṛṣṇa ity eva sadānusandhīyate, na tu tat-prāk-kālaḥ |
tatra vā kiṁ kim āsīd ity anusandhātuṁ śakyae |
acintya-yogamāyāyā mahā-prabhāva evātra hetuḥ, yathā bahiraṅga-māyika-līlāyāṁ pratikalpam evotpadyotpadya nānā-yoniṣu bhramatāṁ jīvānāṁ prāthamikād avidyā-sambandhāt prāk-kālaḥ kas tatra vā kim-ākārā ete jīvā āsan ? kasmād dhetoḥ prāthamikaḥ karma-sambandha iti śāstrajñair api nānusandhātuṁ śakyate, tatra māyāyā evācintya-prabhāvo hetuḥ |
kiṁ ca, tatrānādir evāvidyā-sambandho jīvānāṁ yathocyate śāstrajñais tathaivānādir eva śrī-kṛṣṇasya janma-līleti bhakta-prājñaiḥ |
yathā cānādir api kāraṇārṇavāpara-paryāyā virajā-nadī cinmaya-jalā vaikuṇṭha-parikhā-bhūtāpi vedebhyo jāteti śrūyate |
vedāṅga-sveda-janita-toyaiḥ prasrāvitā ity ādi pādmādibhyas tathaiva śrī-kṛṣṇa-janma-līleti |
tathā mathurāyā aprakaṭa-prakāśa-sthair līlā-parikaraiḥ śrī-kṛṣṇena vrajād āgatena rajaka-vadhādyā līlāḥ kṛtāḥ kriyante cety avasīyate, kiṁ tu rajaka-vadhāt prāk śrī-kṛṣṇo nāsīd iti cānusandhātuṁ na śakyate |
yathā bhagīrathenānītā pṛthivyāṁ gaṅgeti prasiddhiḥ, atha ca bhagīrathāt pūrvam api pṛthivyāṁ virājamānā gaṅgā sadaivāsīd eva, gaṅgā-yamunayor nadyor antarā kṣetram āvasan ity-ādi-pṛtha-caritādy-ukteḥ |
tathā ca priyavrata-rājyāt sagarātmajebhyaś ca pūrve sāgarā āsann eva prācīnabarhiḥ-putrāṇāṁ pracetasāṁ tatra tapaścaraṇa-śravaṇāt, tathā śrī-kṛṣṇasya mathurāyām āgamanāt pūrvaṁ vayaṁ ke kim-avasthā āsma ity api boddhuṁ na te prabhavanti sma |
yathā kardama-prādurbhāvitā jalādy-utthitā nava-yauvanā devahūteḥ paricārikā vayaṁ vayaḥ-sandheḥ pūrvaṁ kāḥ kim-ākārāḥ kutrāsma iti jñātuṁ na śaknuvanti smeti |
śrī-kṛṣṇo mathurāyām eva virājate, na tu vraje iti mathurāyā aprakaṭa-prakāśa-sthā līlā-parikarā jānanti yathā tathaiva vraja-sthā api śrī-kṛṣṇo’smad-vraja eva khelati mathurāyāṁ tu kaṁsa eveti manyante |
śrī-kṛṣṇas tu yugapad eva vraja-mathurā-dvārakāsu sa-parikara eva ekenaiva vapuṣāpy atyanta-prakāśaḥ pṛthak pṛthag bhinnābhimānaḥ sadā dīvyatīti siddhāntaḥ |
evaṁ ca prakaṭa-līlāyām eva māthura-viraho’prakaṭa-līlāyāṁ tv akrūrāgamana-mathurā-prasthāna-vraja-bālā-vilāpādyā naiva santīty āha—vṛndāraṇya iti |
prakaṭasyānusārata iti pūrvokter aprakaṭa-prakāśeṣv ity arthaḥ |
atra pramāṇaṁ—tathā ceti |
krīḍatīti vartamāna-prayogaḥ sātatyaṁ bodhayati |
na ca vacanam idaṁ yamunā-māhātmya-paraṁ—
aho abhāgyasya lokasya na pītaṁ yamunā-jalam | go-gopa-gopikā-saṅge yatra krīḍati kaṁsahā || |
yat-padena yamunāyā eva parāmarśād iti vācyam |
sadaiva yamunā-jale krīḍāyā ayuktatvāt gaṅgāyāṁ ghoṣa itval lakṣaṇayā yamunā-taṭa-prāpter yamunā-taṭasyaiva viśeṣāraṇyatvāt |
nanu mama gṛha-gavākṣe sūrya-kiraṇaḥ sadā praviśatīti mama gṛhe’sau sadā bhuṅkte iti ānāṁiaṁ sandhyām upāsītety ādau vartamāna-prayoge nityādi-padopādāne’pi tat-tad-ucita-samayasyaiva prāptir iva pratikalpa-gata-tad-avatāra-krīḍocita-kāla eva prāpto’stu |
bhagavad-dhāma-līlā-parikarāder māyika-prapañca-tad-gata-karmi-jīvādeś ca tulyatvāpatteḥ |
te’pi bhūr-lokādayaḥ tad-gatāḥ sukṛtino jīvā api pratikalpam utpadyotpadya krīḍanty eveti |
kathaya tāvat prāpañcikāprāpañcika-vastunoḥ ko viśeṣa ? iti |
kiṁ ca pratikṣaṇāstitva-rūpa-nityatvasya bhagaval-līlāyāṁ yady asambhavaḥ syāt, tadā tādṛśatvam apy abhyupagamyate |
bhagavati tu sac-cid-ānandākāra-prakāśa-janma-karma-lakṣaṇa-līlā-parikarānantyavati na ko’py asambhava iti bhagavat-sandarbhe yuktyā prāk pratipāditam eva |
na tu tad api māthura-virahe saty api vṛndāraṇye krīḍā-sātatyam asty eva prakaṭa-līlāyāṁ brahmāṇḍa-bheda-vaśāt pūrvokta-yukter eveti, ato virahābhāvārthaṁ punar api kim anyenāprakaṭa-līlā-svīkāreṇa ? ity ata āha—go-gopa-gopiketi |
go-gopa-gopikābhiḥ saha saṅge sati yatra vṛndāvane krīḍati, na tu vicchede’pi satīti prakaṭa-līlā-vyāvṛttyā |
atra kākākṣi-golaka-nyāyena yatra ity asya krīḍatīty anena saṅga ity anena cānvaye, yatra vṛndāvane krīḍatīti vyākhyāṁ kiñcid-dūra-pravāsākhya-vicchedaḥ saṅga-śabdena na vyāvṛttyate |
goṣṭhād vana-gamane, vanād goṣṭha gamane ca vṛndāvana-pradeśāvacchede go-gopa-gopikābhiḥ saha saṅgasya sattvād iti |
atra kaṁsaheti padena kaṁsa-vadhottara-kāle dantavakra-vadhānantarāgamane sati punar vraja-līlāyām etat-pramāṇam ity ācakṣate kecit, tan na saṅgacchate, kaṁsaṁ hatavān ity arthe kaṁsaheti padasyasiddhatvāt |
tathā hi, “anyebhyo’pi dṛśyate” ity anenaiva kvipaḥ siddhe, brahma-bhrūṇa-vṛtreṣu kvip iti kvib-vidhānaṁ niyamārtham |
bhūta-kāle brahma-bhrūṇa-vṛtreṣu evopapadeṣu kvip nānyeṣu iti bhāṣā-vṛtty-ādau dṛṣṭatvāt |
kaṁsaṁ haniṣyati hanti veti bhaviṣyati vartamāne vā kvipā haṁsaheti padaṁ sidhyati |
tena kaṁsaheti padam apy atra mathurā-prasthānābhāva-dyotakam |
kaṁsaṁ haniṣyati vartamāna-sāmīpya-vivakṣayā hanti veti hanter dveṣārthatvena dveṣṭi vety arthe mathurāyāṁ kaṁsasya vidyamānatva-bhāne dāna-līlāder api susaṅgatatvaṁ syāt |
ata eva prasiddhaṁ bhāgavatāmṛta-dhṛtaṁ yāmala-vacanaṁ—
kṛṣṇo’nyo yadu-sambhūto yaḥ pūrṇaḥ so’sty ataḥ param | vṛndāvanaṁ parityajya sa kvacit naiva gacchati || [la.bhā. 1.5.461]
ata eva vṛndāvana-krīḍāyā nityatva-pratipādakeṣu bahuṣu pramāṇeṣu satsv apy aprakaṭa-līlāyām asādhāraṇam idam eva grantha-kṛdbhir mahānubhāva-cūḍāmaṇibhir upanyastam |
tāni pramāṇāni ca śrī-vaiṣṇava-toṣaṇī-dhṛtāni darcyante |
tatra prathamaṁ śrutih— govindaṁ sac-cid-ānanda-vigrahaṁ6 sura-bhūr-ruham āsīnaṁ satataṁ samarudgaṇo’ṁ paritoṣayāmi [go.tā.u. 1.33] iti |
janma-jarābhyāṁ bhinnaḥ sthāṇur ayam acchedyo’yaṁ yo’sau saurye tiṣṭhati yo’sau goṣu tiṣṭhati yo’sau gāḥ pālayati |
yo’sau gopeṣu tiṣṭhati [go.tā.u. 2.22] iti gopāla-tāpanī |
atra janma-jarābhyām iti jarā-pada-sāhacaryāt jīvavat prāpañcika-janmaiva tasya niṣiddham, na tu yaśodā-devakībhyām api janma |
yad uktaṁ tenaiva svayaṁ—janma karma ca me divyam evaṁ yo vetti tattvataḥ [gītā 4.9] iti śrī-gītopaniṣatsu |
sthāṇuḥ sarva-kāla-sthāyī |
nanu mahā-pralaye vṛndāvana-sura-bhūruha-tala-sthalatvena kathaṁ sthāsyatīty atrāha—acchedyaḥ kāla-vegena prākṛta-prapañca ivānāśya ity arthaḥ |
bhū-gola-cakre sapta-puryo bhavanti | tāsāṁ madhye sākṣād brahma gopāla-purīti | yathā hi vai sarasi padmaṁ tiṣṭhati tathā bhūmyāṁ tiṣṭhatīti cakreṇa rakṣitā hi mathurā tasmād gopāla-purī bhavati | bṛhad bṛhad-vanaṁ madhor madhu-vanaṁ
[go.tā.u. 2.26-28]
saurye sauryāyā yamunāyā jale gopībhiḥ saha jala-krīḍārtham ity arthaḥ |
goṣu tāsāṁ cāraṇārtham ity arthaḥ |
gopān nandādīn pālayati govardhana-dhāraṇādibhir ity arthaḥ |
gopeṣu śrīdāmādiṣu taiḥ saha sakhyocita-krīḍārtham ity arthaḥ |
tato vṛndāvanaṁ puṇyaṁ vṛndā-devī-samāśritam | hariṇādhiṣṭhitaṁ tac ca brahma-rudrādi-sevitam | vatsair vatsatarībhiś ca sadā krīḍati mādhavaḥ | vṛndāvanāntara-gataḥ sa-rāmo bālakair vṛtaḥ || iti skāndam ||
yamunā-jala-kallole sadā krīḍati mādhavaḥ iti pādmam |
atha mathurā-līlāyā nityatve pramāṇam—
prāpya mathurāṁ purīṁ ramyāṁ sadā brahmādi-sevitam | śaṅkha-cakra-gadā-śārṅga-rakṣitāṁ muṣalādibhiḥ ||
yatrāsau saṁsthitaḥ kṛṣṇas tribhiḥ śaktyā samāhitaḥ | rāmāniruddha-pradyumnai rukmiṇyā sahito vibhuḥ ||
[go.tā.u. 2.35-36]
smṛtiś ca—mathurā bhagavān yatra nityaṁ sannihito hariḥ iti |
evaṁ dvārakā-līlāyā jayati jananivāsaḥ ity atra vraja-pura-vanitānāṁ vardhayan kāma-devaṁ iti vartamāna-prayoga eva, na tu jayatīty ādi loḍ-antam iti vācyam |
tadīya-nitya-sarvotkarṣa-viduṣaḥ śrī-śukadevasya tad-bhakta-cūḍāmaṇeḥ tatrāśīrvādānaucityāt |
vraja-pura-vanitābhiḥ saha krīḍann ity uktvā tāsāṁ kāma-devaṁ vardhayann ity uktavatā tāsāṁ samartha-samañjasa-sādhāraṇa-rati-matīnāṁ kāma-devaḥ prāyaḥ prema-maya-śṛṅgāra-rasa eva |
sa ca saṁyoga-vicchedābhyāṁ vardhata eveti mukta-pragraha-vṛttyā saṅkṣipta-saṅkīrṇādayo yāvantaḥ saṁbhogāḥ pūrva-rāga-māna-pravāsādayo yāvantaś ca vipralambhās tān sadā pravartayann iti vṛndāvana-mathurā-dvārakendraprasthādi-varti-sambhoga-vipralambhānāṁ mathurā-prasthānādi-ghaṭita-vilāpād divyonmāda-bhramara-gītādīnāṁ ca līlānāṁ nityatvam ānītam |
“susmita-śrī-mukhena” iti dṛṣṭa-śruta-śrutenety arthaḥ |
“sthira-cara-vṛjinaghnaḥ” sann iti sthirāṇāṁ govardhana-raivatakādīnām indrādibhyo yad vṛjinam, carāṇāṁ līlānukūla-bhaktiman-manuṣya-gavāśva-mṛgādīnāṁ tad-darśanotkaṇṭhā-rūpaṁ saṁsārādikaṁ ca vṛjinaṁ hantīti govardhana-dhāraṇādi-līlānāṁ mithilā-gamanādi-ghaṭita-śrutadevādy-aneka-lokoddhāra-līlānāṁ ca nityatvam |
“dorbhiḥ” sva-bhuja-balair dos-tulyaiḥ bhīmārjunādibhiś ca “adharmaṁ” prapañca-gocara-līlāyām adharma-hetuṁ keśi-kaṁsa-jarāsandhādy-asura-samūhaṁ “asyan” nighnann ity asura-vadha-līlānāṁ ca nityatvam |
“yadu-varā” vasudeva-nanda-vṛṣabhānv-ādayaḥ uddhava-śrīdāma-subalādayaś ca pariṣado līlā-parikarā yasya tathā-bhūtaḥ sann iti bālya-paugaṇḍādi-līlānāṁ ca nityatvam |
devakyāṁ vasudeva-patnyām, dve nāmnī nanda-bhāryāyā yaśodā devakīti ca ity ādi-purāṇa-vacanān nanda-patnyāṁ ca janma-vādaḥ siddhānto yasya sa iti |
vādaḥ pravadatām ahaṁ [gītā 10.32] ity atra vāda-śabdena siddhāntābhidhānād iti janma-līlāyā nityatvam eva |
atrānuktānām anantānām anyāsām api līlānām ekatra nirṇīta-śāstrārtho virodhābhāve satīti nyāyena nityatvam |
evaṁ ca satsv api bahuṣu śruti-smṛti-pramāṇeṣu sarva-līlā-nityatva-sādhakam evedaṁ śrī-bhāgavatīyaṁ padya-ratnaṁ dṛṣṭam iti |
atha prapañca-gocara-līlānāṁ nityatve yuktir ucyate |
gautamīyādy-āgamokta-bāla-gopālādi-mantropāsakānām anusāriṇī tat-prāptir avaśyāpekṣā |
yathā śayyotthāna-mukha-prakṣālana-navanītādi-bhojana-riṅgaṇa-khelana-hasana-svāpādi-līlāḥ prātar-ādi-kṣaṇeṣu ekenaikenaiva svarūpeṇa dhyāyatāṁ sādhana-daśāyāṁ sārvakālikī sthitis tathaiva siddha-daśāyām apy ekenaikenaiva prakāśena tat-tal-līlā-sākṣāt-kāravaty eva sārvakālikī nitya-sthitir avaśyam evocitā |
yādṛśī bhāvanā yasya siddhir bhavati tādṛśī ity ādi vacanāt |
teṣām eva prapañca-gocara-līlāyāṁ vātsalyādi-bhāvavatāṁ prakāśāntareṇa līlāntarasyāpi gauṇatayā svādas tv adhiko na virudhyate |
śrī-kṛṣṇasya bhakta-kāmitārthād adhikasyāpi dātṛtvād iti |
tatra prapañca-gocara-līlāyāṁ kālikīnām avasthānām asthairyāt |
lokaval līleti nyāyena prāpañcika-loka-rītyaiva riṅgaṇādi-līlānām ekasminn eva prakāśe khalu na sthairyam |
prapañca-gocara-līlāyāṁ tv ekatraivekadaiva bhāgavatāmṛta-saṁmatyā parasparāsaṁspṛṣṭānanta-prakāśavatyām ekaikasminn eva prakāśe riṅgaṇādi-līlāḥ sthirā eva |
tatra kāsāṁcid ahorātra-vyāpitvenaiva sthairyam, kāsāṁcid ahar-vyāpitvenāpi |
tathā hi prātar ārabhya śayyotthānādibhir bāla-mukundaṁ lālayatāṁ śrī-yaśodādi-parikarāṇāṁ yāv evāhor-rātrau gacchatas tāv eva punaḥ punar āgacchata ity evaṁ mahā-kalpa-koṭiṣv api vyatītāsu tayor avasthāntara-prāpaṇa-hetutvaṁ na sambhaved iti śrī-kṛṣṇasya tad eva bālyaṁ vayaḥ sthiraṁ tadīya-līlā-parikarā api tat-tad-vayasyā eva sthirāḥ |
evaṁ vasantādiṣv api holikotsava-dānādi-hindolikādi-līlā-yuktam antargata-rātrindivānantara-līlaṁ yad eva varṣaṁ yāti, tad eva varṣaṁ punaḥ punar āyātīti |
śrī-kṛṣṇasya tad eva kaiśoram ādimam antimaṁ vā sthiram eva, tan-mātrādīnām api kvacid dvaivārṣikaḥ, kvacit traivārṣikaḥ, pāñcavārṣikaḥ, aṣṭa-vārṣikaḥ eva śrī-kṛṣṇa iti yogamāyayaiva pratyāyanam iti |
atha prapañcāgocara-līlāspadasya vṛndāvana-prakāśasya nityatve pramāṇāni darśyante |
yathā rudra-yāmale rudra-gaurī-saṁvāde—
vīthyāṁ vīthyāṁ nivāso’dhara-madhu-suvacas tatra santānakānāṁ eke rākendu-koṭyā upaviśada-karās teṣu caike kamante | rāme rātrer virāme samudita-tapana-dyoti-sindhūpameyo ratnāṅgānāṁ suvarṇācita-mukura-rucas tebhya eke drumendrāḥ ||
yat kusumaṁ yad mṛgyaṁ yat phalaṁ ca varānane | tat tad eva prasūyante vṛndāvana-suradrumāḥ ||
arthaś ca— he adhara-madhu-suvacaḥ ! adhara-madhu-tulyāni suvacāṁsi yasyās tathābhūte gauri ! tatra śrī-vṛndāvane ratnāṅgānāṁ santānakānāṁ madhye eke drumendrā rākendu-koṭyā upaviśada-karāḥ |
he rāme ! teṣu ca santānakeṣu eke rātrer virāme samudita-tapana-dyoti-sindhūpameyāḥ kamante virājante |
tebhyas tān apy atikramya eke kamante |
kathambhūtāḥ ? suvarṇācita-mukura-ruca iti |
tatra ca yadā yat kusumaṁ mṛgyaṁ bhavati, phalaṁ vā tad eva vṛndāvana-sura-drumā eva prasūyante |
evaṁ nārada-pañcarātre ca śruti-vidyā-saṁvāde—
aho vṛndāvanaṁ tatra keli-vṛndāvanāni ca | vṛkṣāḥ kalpa-drumāś caiva cintāmaṇi-mayī sthalī ||
krīḍā-vihaṅga-lakṣaṁ ca surabhīnām anekaśaḥ | nānā-citra-vicitra-śrī-rāmsa-maṇḍala-bhūmayaḥ ||
keli-kuñja-nikuñjāni nānā-saukhya-sthalāni ca | prācīra-cchatra-ratnāni kalāḥ śeṣasya bhānty aho ||
yac-chiro-ratna-vṛndānāma-tulya-dyuti-vaibhavam | brahmaiva rājate tatra rūpaṁ ko vaktum arhati ||
evaṁ ca prapañcāprapañca-gocarayor api līlayoḥ saviśeṣayor eva nityatvaṁ sthāpitam |
nanu ca—citraṁ bataid ekena vapuṣā ity-ukta-rītyā prakaṭāprakaṭayor līlayoḥ yugapad ekenaiva vapuṣā vṛndāvana-mathurā-dvārakāsu sadaiva tat-tat-parikaraiḥ saha prakāśa-bhedair yadi krīḍati, tadā katham etāvān udghūrṇā-citrajalpādi-mayo virahaḥ sambhavet ? ucyate—vicitra-līlādi-siddhy-arthaṁ sādhaka-siddha—bhaktānāṁ vividha-bhāva-siddhy-arthaṁ ca bhagavato līlā-śaktyaivākāra-bhede prakāśa-bhede ca bhagavato bhagavat-parikarāṇāṁ ca pṛthak-pṛthag-abhimāna-bhedas tad-anurūpaḥ kriyā-bhedaś ca vyavasthāpyate |
tatrākāra-bhede yathā dhanur-bhaṅgānantaraṁ śrī-rāma-paraśurāmayoḥ, prakāśa-bhede yathā nārada-dṛṣṭa-yogamāyā-vaibhave |
dīvyantam akṣais tatrāpi priyayā coddhavena ca | pūjitaḥ parayā bhaktyā pratyutthānāsanādibhiḥ ||
[bhā.pu. 10.69.2]
tathānyatra ca—mantrayantaṁ ca kasmiṁścin mantribhiś coddhavādibhiḥ iti |
atra bhāva-bhedād abhimāna-bhedo’vagamyate, “ayam etad-avastho’ham atrāsmi” iti |
evaṁ ṣoḍaśa-sahasra-kanyā-vivāhe kutracit śrī-kṛṣṇa-samakṣaṁ māṅgalyaṁ karma kurvatyā devakyās tad-darśana-sukham |
kvacit tat-parokṣam utkaṇṭhā ceti |
yogamāyā-vaibhave ca kvacid uddhavādīnāṁ tat-saṁyoga-sukham, kvacit viraha-duḥkhaṁ ca |
tad evaṁ vraja-devīnāṁ māthura-viraha-kāla eva prakaṭa-prakāśeṣu kvacit prakaṭa-prakāśe ca śrī-kṛṣṇa-saṁyoga-sukhenaivājñātenāpi tādṛśa-mahā-santāpepi jīvana-sthitir jñeyā |
tathā śrī-kṛṣṇena saha saṁyoga-kāle evāprakaṭa-prakāśeṣu kvacit prakāśa-gata-māthura-viraha-tāpenaivājñātenāpi mahautkaṇṭhyam |
ata eva mahā-bhāva-bhedo mādano’vagamyate ||