kṛṣṇe mathurāṁ prasthite divyonmāda-daśām āpannā śrī-rādhā lalitāṁ sambodhya pralapati |
sakhi he lalite ! tava suhṛttaḥ śrī-kṛṣṇaḥ kva kutra vartate iti śeṣaḥ |
evam uttarottaraṁ viśeṣaṇa-saptake’pi pratyekaṁ yojyam |
unmāda-kṛta-pralāpatvāt sphūrty-anusāreṇa tat-tad-guṇa-viśiṣṭatve sapta-viśeṣaṇāni |
nanda-kulasya candramā ity asya candra-rūpakeṇa kulasya samudratvaṁ vastu dhvanitam |
tathā śikhi-candrakeṇa mayūra-śikhaṇḍena, kiṁ vā śikhi-candraka evālaṅkṛtir yasya saḥ |
tathā mandro gabhīra-dhvanis tad-yukto muralī-ravo yasya saḥ |
tathā surendra-nīla-ratnam aśma-garbhākhyo marakata-bhedaḥ, tasya dyutir iva dyutiḥ śrīmad-aṅga-kāntir yasya saḥ |
tathā rāsena rāsa-krīḍā-sukhena tāṇḍavaṁ naṭanaṁ yat tena ślāghyaḥ |
atra matv-arthīyo ṇiniḥ praśaṁsārthe |
bhūma-nindā-praśaṁsāsu nitya-yoge’tiśāyane | saṁsarge’sti-vivakṣāyāṁ bhavanti matub-ādayaḥ ||
[śloka-vārttike]
jīvo jīvanaṁ prāṇa-dhāraṇaṁ tasya rakṣāyām auṣadhiḥ |
etad-upalakṣita-mṛta-sañjīvanavad rasāyana-viśeṣaḥ |
ata eva mama nidhiḥ nidhivad abhilaṣaṇīyo dustyajyaś ca |
vidhātaiva vairaṁ vihitam iti niścaya-sphūrtyā taṁ nindati—vidhiṁ vidhātāraṁ dhig iti |
lalita-mādhave cānyad api—
kusumini latā-puñje guñje madāndha-madhuvrate trasad iva dṛśor dvandvaṁ nyasyan smita-sphuritādhaḥ | kim iha muralī-pāṇir veṇī-śikhoccala-candrakaḥ sakhi tava sakhā dṛṣṭaḥ svairī vrajendra-sutas tvayā ||
[la.mā. 3.38]
kim agre mallīnāṁ skhalati kalikā-śreṇir adhunā kadambānāṁ kiṁ vā truṭati parito mañjari-tatiḥ | kathaṁ vā jātīnāṁ dadhati mukulāḥ śyāmala-ruciṁ harer vṛndāraṇye drutam ahaha keyaṁ gatir abhūt ||
[la.mā. 3.49]
carati na puraḥ śampaṁ bāṣpa-pravāhi-vilocanā mukha-parisare labdhodghūrṇā na leḍhi ca tarṇakān | kim iti harito hambā-rāvair iyaṁ sakhi bhindatī hari hari harer dhenu-śreṇī paraṁ pathi śīryate ||
[la.mā. 3.60]
yamunā-puline samutkṣipan naṭa-veśaḥ kusumasya kandukam | na punaḥ sakhi lokayiṣyate kapaṭābhīra-kiśora-candramāḥ ||
[padyā. 321]
yugāyitaṁ nimeṣeṇa cakṣuṣā prāvṛṣāyitam | śūnyāyitaṁ jagat sarvaṁ govinda-viraheṇa me ||
[padyā. 324]
seyaṁ nadī kumuda-badnhukarās ta eva tad yāmunaṁ taṭam idaṁ vipinaṁ tad etat | te mallikā-surabhayo marutas tvam eva hā prāṇa-vallabha sudurlabhatāṁ gato’si ||
[padyā. 328]
iyaṁ sā kālindī kuvalaya-dala-snigdha-madhurā madāndha-vyākūja-tarala-jala-raṅku-praṇayinī | purā yasyās tīre sarabhasa-satṛṣṇaṁ murabhido gatāḥ prāyo gopī-nidhuvana-vinodena divasāḥ ||
[padyā. 343]
pureyaṁ kāllindī vraja-jana-vadhūnāṁ stana-taṭī- tanūrāgair bhinnā cabala-salilābhūd anudinam | aho tāsāṁ nityaṁ rudita-galitaiḥ kajjala-jalair idānīṁ yāte’smin dviguṇa-mallinābhūn muraripau ||
[padyā. 344]
idaṁ tat kālindī-pulinam iha kaṁsāsurabhido yaśaḥ śṛṇvad vaktra-skhalita-kavalaṁ gokulam abhūt | bhramad-veṇu-kvāṇa-śravaṇa-masṛṇottāra-madhura- svarābhir gopībhir diśi diśi samudghūrṇam aniśam ||
[padyā. 345]
vilāsa-ceṣṭāḥ sakhi keśināśino hālāhalābhāḥ pradahanti me manaḥ | kṛntanti marmāṇi guṇā ghūṇā iva premā vikārī hṛdi hṛd-vraṇo yathā ||
[a.kau. 3.29]
sā kāntir ekānta-rasāyanaṁ dṛśāṁ sa vāg-vilāsaḥ śravasāṁ sudhāsravaḥ | tad-vīkṣitaṁ prema-rasasya durdinaṁ kadā punar me viṣayo bhaviṣyati || ||
[a.kau. 10.45]