asya lakṣaṇaṁ tatraiva, yathā— saubhāgya-rūpa-tāruṇya-guṇa-sarvottamāśrayaiḥ |
iṣṭa-lābhādinā cānya-helanaṁ garva īryate ||
atra solluṇṭha-vacanaṁ līlānuttara-dāyitā |
svāṅgekṣā nihnavo’nyasya vacanāśravaṇādayaḥ ||
[bha.ra.si. 2.4.41-42] iti |
sva-gṛham āgatam api śrī-kṛṣṇaṁ saubhāgyodrekaja-garveṇa kuṇḍala-nirmityāveśa-vyājāt tasminn anavahitāṁ śrī-rādhām upālabhamānā lalitā sākṣepam uvāca |
eṣa dṛśyamāno hariḥ śrī-kṛṣṇaḥ tvad-ānana-taṭī-nyastekṣaṇas tava mukha-taṭārpita-netraḥ san dvāri tiṣṭhati vartate |
kiṁ kurvan ? mitra-kadambaṁ savayo-vṛndaṁ muñcan tyajan tathā utsukā utkaṇṭhitā api preyasīḥ candrāvali-prabhṛtīḥ abhajan anapekṣamāṇaḥ |
kṣīve he matte ! tvaṁ yūthibhiḥ svarṇa-yūthībhiḥ makarākṛti makarākāraṁ kuṇḍalaṁ kurvatī satī asmin dṛśaḥ netrasyāñcalam apāṅgaika-deśam api na kṣipasi na prerayasi |
na ca vaktavyaṁ—kuṇḍala-racanāsaktyā mayā nāyam īkṣito’sti, yataḥ smita-mukhī īṣad-dhāsya-yukta-vadanāsi |
tathā gaṇḍayor udyantaḥ udgacchantaḥ pulakā romāñcā yasyās tathā-bhūtāsi |
pūrva-rasāmṛte’pi— hastam utkṣipya yāto’si balāt kṛṣṇa kim adbhutam |
hṛdayād yadi niryāsi pauruṣaṁ gaṇayāmi te ||
[bha.ra.si. 2.4.43] iti |
vidagdha-mādhave ca— utphulla-mūrteḥ samam ullasantyās candrāvaleś candraka-maṇḍalena |
mlāsyanti saubhāgya-bhara-prabhābhir garvāndha-gopī-vadanāmbujāni ||