nirgamana-samaye rājā parāmṛśati eṣa iti |
nibhṛtāśeṣa-karaṇaḥ pratyāhṛta-sarvendriyaḥ |
ataḥ satya-samādhikaḥ āho svin mṛṣā samādhis tatra hetuḥ kiṁ nv iti |
atra rājño vikarmedam abhāgyotthaṁ na jñeyaṁ kintu taṁ śīghraṁ sva-pārśvaṁ netuṁ brahma-śāpa-dvārā viraktaṁ vidhāya śukadevena saṅgataṁ kṛtvā tatra śrī-bhāgavata-rūpeṇa svayam āvirbhūya jagad uddhartuṁ ca kalau janiṣyamāṇān api kāṁścana bhaktān sva-kṛtāṁ rāsādi-līlām āsvadayituṁ ca bhagavata eveyam iccheti manīṣiṇa āhuḥ |
tasyaiva me’ghasyety ādi vakṣyamāṇāt |
mac-chuddha-bhaktasya daivād vikarmāpi śubhodarkam eveti jñāpayituṁ—
yadā yadā hi dharmasya glānir bhavati bhārata | abhyutthānam adharmasya tadātmānaṁ sṛjāmy aham ||
[gītā 4.6]
iti śrī-bhāgavata-rūpeṇa svāvirbhāve kāraṇābhāsaṁ cotthāpayituṁ bhagavataiva tasya tathā bhāva udbhāvitaḥ |
na ca tasya svapne’pi sa svabhāvaḥ abhūta-pūrvam ity ukteḥ |
na ca daivād abhāgya-viśeṣottho’yaṁ tātkāliko bhāvas tat-phalasya śuka-samāgama-mahābhāgyasya anupapatteḥ |
pipāsātiśaya eva hetur iti vācyam, tat-kṣaṇānantaram eva jalam apītavata evānutāpa-śata-vidīryamāṇasya gṛhāgatasya sadya eva prāyopaveśāt |
ity evaṁ ca janmani maraṇe ca brahma-tejaso madhya-vayasi kālasya ca nirjayāt tasya rājño bhagavat-kṛpā-mahā-balavattvaṁ sādhāraṇam eva draṣṭavyam ||