kimartham āmaḥ sasakārasya grahaṇam kriyate na āmaḥ ākam iti eva ucyeta .

kena idānīm sasakārasya bhaviṣyati .

āmaḥ suṭ ayam bhaktaḥ āmgrahaṇena grāhiṣyate .

ataḥ uttaram paṭhati .

sāmgrahaṇam yathāgṛhītasya ādeśavacanāt .

sāmgrahaṇam kriyate .

nirdiśyamānasya ādeśāḥ bhavanti iti evam sasakārasya na prāpnoti .

iṣyate ca syāt iti tat ca antareṇa yatnam na sidhyati iti sāmaḥ ākam .

evamartham idam ucyate .

na vā dviparyantānām akāravacanāt āmi sakārābhāvaḥ .

na vā etat prayojanam asti .

kim kāraṇam .

dviparyantānām akāravacanāt .

dviparyantānām hi tyadādīnam atvam ucyate tena āmi sakāraḥ na bhaviṣyati .

suṭpratiṣedhaḥ tu ādeśe lopavijñānāt .

suṭpratiṣedhaḥ tu vaktavyaḥ .

kim kāraṇam .

ādeśe lopavijñānāt .

yaḥ saḥ śeṣe lopaḥ ādeśe saḥ vijñāyate .

na vā ṭilopavacanāt ādeśe ṭāppratiṣedhārtham .

na vā suṭpratiṣedhaḥ vaktavyaḥ .

kim kāraṇam .

ṭilopavacanāt .

ādeśe yaḥ saḥ śeṣe lopaḥ ṭilopaḥ saḥ vaktavyaḥ .

kim prayojanam .

ṭāppratiṣedhārtham .

ṭāp mā bhūt iti .

saḥ tarhi ṭilopaḥ vaktavyaḥ .

na vā liṅgābhāvāt ṭilopavacanānarthakyam .

na vā vaktavyam .

kim kāraṇam .

liṅgābhāvāt .

aliṅge yuṣmadasmadī .

kim vaktavyam etat .

na hi .

katham anucyamānam gaṃsyate .

na hi asti viśeṣaḥ yuṣmadasmadoḥ striyām puṃsi napuṃsake vā .

asti kāraṇam yena etat evam bhavati .

kim kāraṇam .

yaḥ asau viśeṣavācī śabdaḥ tadasānnidhyāt .

aṅga hi bhavān tam uccārayatu gaṃsyate saḥ viśeṣaḥ .

nanu ca na etena evam bhavitavyam .

na hi śabdanimittakena nāma arthena bhavitavyam .

kim tarhi artha nimittakena nāma śabdena bhavitavyam .

tat etat evam dṛśyatām : artharūpam eva etat evañjātīyakam yena atra viśeṣaḥ na gamyate iti .

avaśyam ca etat evam vijñeyam .

yaḥ hi manyate yaḥ asau viśeṣavācī śabdaḥ tadasānnidhyāt atra viśeṣaḥ na gamyate iti iha api tasya viśeṣaḥ na gamyate : dṛṣat samit iti .

tasmāt suṭpratiṣedhaḥ

tasmāt suṭpratiṣedhaḥ vaktavyaḥ sasakāragrahaṇam vā kartavyam .

atha kriyamāṇe api sasakāragrahaṇe kasmāt eva atra suṭ na bhavati .

sasakāragrahaṇasāmarthyāt bhāvinaḥ suṭaḥ ādeśaḥ vijñāyate