jīvati tu vaṃśye yuvā iti pautraprabhṛtyapekṣam ca .
jīvati tu vaṃśye yuvā iti pautraprabhṛtyapekṣam ca iti vaktavyam .
tat tarhi vaktavyam .
na vaktavyam .
pautraprabhṛti iti vartate .
evam tarhi anvācaṣṭe pautraprabhṛti iti vartate iti .
kim etasya anvākhyāne prayojanam .
tat ca daivadattyartham .
devadattasya apatyam devadattiḥ iti .
anantaram yat apatyam tasya yuvasañjñā mā bhūt iti .
devadattasya tarhi pautre yuvasañjñā prāpnoti .
etat api pautraprabhṛti bhavati .
na pautraprabhṛti iti anena apatyam abhisambadhyate : pautraprabhṛti yat apatyam iti .
kim tarhi .
vaṃśye abhisambadhyate : pautraprabhṛtivaṃśye jīvati yat apatyam iti .
evam api devadattasya dvau putra tayoḥ kanīyasi yuvasañjñā prāpnoti bhrātari ca jyāyasi iti .
evam tarhi apatyam eva abhisambadhyate na tu pautraprabhṛtisamānādhikaraṇam apatyam .
na evam vijñāyate pautraprabhṛti yat apatyam iti .
katham tarhi .
pautraprabhṛteḥ yat apatyam iti .
vṛddhasya ca pūjāyām .
vṛddhasya ca pūjāyām yuvasañjñā vaktavyā .
tatrabhavantaḥ gārgyāyaṇāḥ tatrabhavantaḥ vātsyāyanāḥ .
kā punaḥ iha pūjā .
yuvatvam loke īpsitam pūjā iti upacaryate .
tatrabhavantaḥ yuvatvena upacaryamāṇāḥ prītāḥ bhavanti .
āpatyaḥ vā gotram .
atha vā āpatyaḥ gotrasañjñaḥ bhavati iti vaktavyam .
paramaprakṛteḥ ca āpatyaḥ .
paramaprakṛteḥ ca āpatyaḥ bhavati iti vaktavyam .
āpatyāt jīvadvaṃśyāt svārthe dvitīyaḥ yuvasañjñaḥ .
āpatyāt jīvadvaṃśyāt svārthe dvitīyaḥ pratyayaḥ vaktavyaḥ yuvasañjñaḥ ca bhavati iti vaktavyam .
saḥ ca astriyām .
saḥ ca astriyām iti vaktavyam .
ekogotragrahaṇānarthakyam ca .
evam ca kṛtvā ekogotragrahaṇam anarthakam bhavati .
bahuvacanalopiṣu ca siddham .
bahuvacanalopiṣu ca siddham bhavati .
tatra bidāṇām apatyam māṇavakaḥ iti vigṛhya bidaśabdāt dvyekayoḥ utpattiḥ bhaviṣyati .
baidaḥ baidau .
baidasya apatyam bahavaḥ māṇavakāḥ iti vigṛhya bidaśabdāt bahuṣu utpattiḥ bhaviṣyati .
bidāḥ iti .