anupasarjanāt iti kimartham .

bahukurucarā mathurā priyakurucarā mathurā .

na etat asti prayojanam .

kurucaraśabdāt prayayaḥ vidhīyate .

tatra kaḥ prasaṅgaḥ yat bahukurucaraśabdāt syāt .

na eva prāpnoti na arthaḥ pratiṣedhena .

tadantavidhinā prāpnoti .

ataḥ uttaram paṭhati .

anupasarjanagrahaṇam anarthakam prātipadikena tadantavidhipratiṣedhāt .

anupasarjanagrahaṇam anarthakam .

kim kāraṇam .

prātipadikena tadantavidhipratiṣedhāt .

grahaṇavatā prātipadikena tadantavidhiḥ pratiṣidhyate .

jñāpakam tu pūrvatra tadantāpratiṣedhasya .

evam tarhi jñāpayati ācāryaḥ pūrvatra tadantāpratiṣedhaḥ na bhavati iti .

kim etasya jñāpane prayojanam .

bhavatī atibhavatī mahatī atimahatī iti atra tadantavidhiḥ siddhaḥ bhavati .

na etat asti prayojanam .

uktam etat varṇaḥ api ugit pratyayaḥ api ugit prātipadikam api ugit iti .

idam tarhi .

bahudhīvarī bahupīvarī iti .

etat api na asti prayojanam .

atra api uktam ravidhāne bahuvrīheḥ upasaṅkhyānam pratiṣiddhatvāt iti .

idam tarhi atidhīvarī atipīvarī .

pūrvasūtranirdeśaḥ vā āpiśalam adhīte iti .

pūrvasūtranirdeśaḥ vā punaḥ ayam draṣṭavyaḥ .

pūrvasūtre apradhānasya upasarjanam iti sañjñā kriyate .

yāvat brūyāt pradhānāt utpattavyam apradhānāt na iti tāvat anupasarjanāt iti .

kim prayojanam .

āpiśalam adhīte iti .

āpiśalam adhīte brāhmaṇī āpiśalā brāhmaṇī .

aṇantāt iti īkāraḥ mā bhūt iti .

atha anupasarjanāt iti ucyamāne kasmāt eva atra na bhavati .

aṇantam hi etat anupasarjanam .

na anupasarjanagrahaṇena aṇantam viśeṣyate .

aṇantāt anupasarjanāt iti .

kim tarhi .

aṇ eva viśeṣyate .

aṇ yaḥ anupasarjanam iti .

jātiśabdebhyaḥ tu atiprasaṅgaḥ .

jātiśabdebhyaḥ tu atiprasaṅgaḥ bhavati .

kuntī gāndhārī .

siddham tu jāteḥ anupasarjanatvāt .

siddham etat .

katham .

anupasarjanāt iti ucyate .

na ca jātiḥ upasarjanam .

etat api na asti prayojanam .

striyām iti vartate .

tena aṇam viśeṣayiṣyāmaḥ .

striyām yaḥ aṇ vihitaḥ iti .

evam api kāśakṛtsninā proktam māmāṃsā kāśakṛtsnīm kāśakṛtsnīm adhīte kāśakṛtsnā brāhmaṇī atra prāpnoti .

na eṣaḥ doṣaḥ .

adhetryām abhidheyāyām aṇaḥ īkāreṇa bhavitavyam .

yaḥ ca atra adhetryām abhidheyāyām aṇ uktaḥ luptaḥ saḥ yaḥ ca śrūyate utpannaḥ tasmāt īkāraḥ iti kṛtvā punaḥ na bhaviṣyati .

idam tarhi prayojanam tadantavidhiḥ yathā syāt .

kumbhakārī nagarakārī .

atra hi pratyayagrahaṇe yasmāt saḥ vihitaḥ tadādeḥ grahaṇam bhavati iti avayavāt utpattiḥ prāpnoti .

kṛdgrahaṇe gatikārakapūrvasya api grahaṇam bhavati iti saṅghātāt utpattiḥ bhaviṣyati .

kṛdgrahaṇe iti ucyate .

na ca etat kṛdgrahaṇam .

kṛdakṛdgrahaṇam etat .

kṛt api ayam aṇ taddhitaḥ api .

evam tarhi īkārāntena samāsaḥ bhaviṣyati .

yadi evam labhyeta kṛtam syāt tat tu na labhyam .

kim kāraṇam .

atra hi gatikārakopapadānām kṛdbhiḥ saha samāsaḥ bhavati iti samāsaḥ eva tāvat bhavati .

samāse kṛte avayavāt utpattiḥ prāpnoti .

avayavāt utpattau kaḥ satyām doṣaḥ .

kaumbhakāreyaḥ na sidhyati .

avyayavasya vṛddhisvarau syātām .

tasmāt anupasarjanādhikāraḥ .

anupasarjanādhikāre jāteḥ ṅīṣvidhāne suparṇyāḥ upasaṅkhyānam .

anupasarjanādhikāre jāteḥ ṅīṣvidhāne suparṇyāḥ upasaṅkhyānam kartavyam .

suparṇī .

na vā samāsasya anupasarjanatvāt jātivācakatvāt ca śabdasya sāmānyena ṅīṣvidhānam .

na vā eṣaḥ doṣaḥ .

kim kāraṇam .

samāsasya anupasarjanatvāt .

samāsaḥ atra anupasarjanam .

saḥ ca jātivācakaḥ .

samāsasya anupasarjanatvāt tasya ca jātivācakatvāt ca śabdasya sāmānyena ṅīṣ bhaviṣyati jāteḥ astrīviṣayāt ayopadhāt iti .

katham kṛtvā coditam katham kṛtvā parihāraḥ .

bahuvrīhiḥ iti kṛtvā coditam tatpuruṣaḥ iti kṛtvā parihāraḥ .